2020

Pētījuma mērķis

Novērtēt uztvertā atbalsta akadēmiskajā jomā pienesumu universitātes studentu piederības Latvijai un emigrācijas nodomu prognozē.

Īss teorētiskais pamatojums

Emigrācija paliek vadošo Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās faktoru vidū. Jauniešu grupā ir visvairāk izteikti nodomi emigrēt no valsts (https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2019-12/AMA_11.12.2019.xlsx).

Piederības izjūtas valstij attīstība var spēlēt būtisku lomu plānos saistīt turpmāko dzīvi ar Latviju. Piederības izjūtu ir vērts analizēt kā iesaisti sociālajās attiecībās (e.g., Hagerty, Lynch-Sauer, Patusky, Bouwsema, & Collier, 1992), uztverto pieņemšanu no citu cilvēku puses (e.g., Walton & Cohen, 2011) un piesaisti vietai (Kolesovs, 2019a).

Uztvertās iespējas personīgo mērķu sasniegšanai Latvijā pozitīvi prognozē piederības izjūtu valstij (e.g., Kolesovs, 2019a). Uztvertais atbalsts akadēmiskajā jomā pozitīvi prognozē personīgos mērķus izglītības, karjeras un izaugsmes jomā (Kolesovs, 2019b). Tādējādi, ir svarīgi novērtēt uztvertā akadēmiskā atbalsta iespējamo pienesumu uztvertām iespējām, piederības izjūtai un emigrācijas nodomiem.

Modelis tiks pārbaudīts, kontrolējot uztverto atbalstu no tuviem cilvēkiem un uztverto kontroli par situāciju valstī.

Tiek sagaidīts, ka uztvertais atbalsts akadēmiskajā jomā sniegs pozitīvu pienesumu iespēju uztverei un piederības izjūtai, kā arī negatīvu pienesumu emigrācijas nodomiem.

Sasniegtie rezultāti

Sagatavoti un iesniegti publicēšanai žurnālos divi raksti:

• Epidemics Among Perceived Impacts on Latvia Before and During COVID-19: Emerging Threats Versus Stability.
• The sense of belonging to the country: Integrative relationships and spatiotemporal commitment.

Vadītājs: Aleksandrs Koļesovs

Pētījuma mērķis

Šī pētījuma mērķis ir veikt Vainlendas adaptīvās uzvedības aptaujas (Vineland Adaptive Behavior Scales III) adaptāciju latviešu valodā sākumskolas vecuma bērniem.  Šis adaptācijas process iekļaus aptaujas tulkošanu latviešu valodā, kā arī latviešu valodas versijas psihometrisko rādītāju pārbaudi, iekšējās saskaņotības un validitātes rādītāju analīzi. Lai pārbaudītu Vainlendas aptaujas Socializācijas skalas konverģento valīditāti, tiks veikts šīs skalas rādītāju salīdzinājums ar Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas aptaujas Attiecību problēmu skalas radītājiem. 

Īss teorētiskais pamatojums

Termins “adaptīvā funkcionēšana” raksturo to, cik lielā mērā bērns tiek galā ar ikdienas dzīves situācijām un pienākumiem: pašaprūpi, komunikāciju un savstarpējo saskarsmi (adaptīvā funkcionēšana attiecas arī uz pieaugušajiem, bet šī pieteikuma nolūkos tiks apskatīti tie aspekti, kas attiecas uz bērniem). Adaptīvā funkcionēšana ir saistīta ar bērna attīstības līmeni, tā attīstās arvien augstākā pakāpē līdz ar nobriešanu. Mūsdienās bērna adaptīvās funkcionēšanas novērtēšana ir nepieciešama dažādu iemeslu dēļ.  Pirmkārt, šāda veida informācija ir būtiska, lai skolotāji un citi speciālisti varētu labāk izprast bērna grūtību jomas un līdz ar to sniegtu atbilstošu palīdzību un sniegtu vispiemērotākās mācību metodes. Otrkārt, adaptīvās funkcionēšanas novērtēšana ir īpaši būtiski saistīta ar bērna intelekta grūtību izpratni un diagnosticēšanu. Mūsdienās abās psihiatrijas klasifikācijas sistēmās - Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā DSM-V (APA, 2013), kā arī Starptautiskā slimību klasifikatorā ICD-11 (World Health Organization, 2018) -  intelekta traucējumu (Intellectual Disability pēc DSM-5 un Intellectual Developmental Disorder pēc ICD-11) diagnostikas kritēriji iekļauj adaptīvās funkcionēšanas deficītus paralēli intelekta funkcionēšanas deficītiem. Respektīvi, tas nozīmē, lai veiktu adekvātu bērna intelekta problēmu novērtēšanu, it īpaši bērniem ar nopietniem mācīšanās traucējumiem vai intelekta traucējumiem, būtiski ir arī vienlaikus novērtēt šī bērna adaptīvo funkcionēšanu. Bērna adaptīvās funkcionēšanas novērtēšana ir svarīga arī attiecībā uz bērniem ar iespējamiem autiskā spektra traucējumiem (Kraijer, 2000).

Viens no pasaulē visbiežāk izmantotajiem adaptīvās funkcionēšanas novērtēšanas instrumentiem ir Vainlendas adaptīvās uzvedības aptauja (Vineland Adaptive Behavior Scales), kuras sākotnējā versija publicēta 1984. gadā (Sparrow, Balla, & Cicchetti, 1984) ar mērķi apstiprināt vai noteikt intelekta traucējumus (ko senāk apzīmēja par garīgo atpalicību), kā arī, lai iegūtu būtisku informāciju, kas nepieciešama autiskā spektra traucējumu diagnostikai. Šī pētījuma ietvaros ir plānots tulkot un adaptēt Vainlendas adaptīvās uzvedības aptaujas trešo izdevumu (Sparrow, Cicchetti, & Saulnier, 2016), kas ir līdzīgs iepriekšējiem izdevumiem, tomēr ar noteiktiem uzlabojumiem. Jaunajā versijā ir iekļauti  papildus jautājumi, kas saistīti ar mūsdienu ikdienas dzīves prasībām (t.sk., tehnoloģiju lietošana), kā arī papildus jautājumiem par socializāciju, kas attiecas uz autiskā spektra traucējumiem. Līdzīgi iepriekšējām Vainlendas aptaujas versijām, arī trešais izdevums ir paredzēts pielietošanai bērna/pieaugušo vecumam no dzimšanas līdz 90 gadiem. Vainlendas adaptīvās funkcionēšans sistēma iekļauj formu, ko aizpilda bērna vecāki, kā arī formu, ko aizpilda bērna skolotājs. Šī pētījuma ietvaros izmantosim formu, ko aizpilda vecāki.  Aptauja sastāv no šādām skalām un apakšskalām: Komunikācija (valodas izpratne, runa un rakstīšanas prasmes); Ikdienas dzīves prasmes (pašaprūpes prasmes, saimnieciskās prasmes, orientēšanās savā apkārtnē); Socializācija (savstarpējā saskarsme, spēlēšanās/atpūta, pieklājība); Motorās prasmes (sīkmotorās prasmes, motorās prasmes).

Kaut gan Vainlendas aptauja ir paredzēta izmantošanai plaša spektra vecuma diapazonam, visbiežāk pētnieki, kuri veic aptaujas adaptāciju citās valodās un citās kultūrvidēs, veic sākotnējo aptaujas adaptācijas procesu kādā noteiktā vecumu grupā. Piemēram, Jeilas (Yale) universitātes pētnieki, kuri veica Vainlendas aptaujas adaptāciju Zambijā, pārbaudīja aptaujas psihometriskos rādītājus, analizējot aptaujas, ko bija aizpildījušas 114 mātes ar 3. līdz 7. klases bērniem (Tan et al., 2014). Hofstra universitātes pētnieki pārbaudīja aptaujas psihometriskos rādītājus ar aptaujām, ko bija aizpildījušas 120 mātes ar pirmsskolas vecuma bērniem Vjetnamā (Goldberg, Dill, Shin, & Nhan, 2009).

Pētījuma jautājumi, kas izvirzīti šim pētījumam, ir šādi: Kādi ir Vainlendas adaptīvās uzvedības aptaujas, trešais izdevums (Vineland Adaptive Behavior Scales III) latviešu valodā sākumskolas vecuma bērniem psihometriskie rādītāji?  Kā šie psihometriskie rādītāji saskan ar aptaujas oriģināliem psihometriskiem rādītājiem?  Kā šīs aptaujas Socializācijas skalas rādītāji saskan ar Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas Attiecību problēmu skalas rādītājiem?

Vainlandas adaptīvās uzvedības aptaujas, trešais izdevums (Vineland Adaptive Behavior Scales III) adaptācija latviešu valodā sākumskolas vecuma bērniem: aptaujas tulkojums no angļu uz latviešu valodu, psihometrisko rādītāju apstrāde un analīze, iekšējās saskaņotības un validitātes pārbaude. 

Sasniegtie rezultāti

Sagatavots un iesniegts publicēšanai žurnālā viens raksts.

Vadītāja: Sandra Beatrice Sebre

Pētījuma mērķis

Izpētīt kolektīvās muzicēšanas kā kulturālās mācīšanās procesa teorētisko bāzi un tālākās attīstības perspektīvu.

Īss teorētiskais pamatojums

Pēdējo desmit gadu laikā profesionāli orientēta mūzikas izglītība Latvijā ir piedzīvojusi virkni reformu, kas būtiski ietekmē mūzikas kolektīva vietu un lomu. Lai arī vairākus gadus atpakaļ tika samazināts individuālo stundu skaits Latvijas profesionālās ievirzes izglītības iestādēs tā pārliekot akcentus no individuālām nodarbībām uz kolektīvā muzicēšanas procesa nodarbībām, jaunās satura reformas kontekstā tiek paustas bažās, ka arī kolektīvajai muzicēšanai atvēlēto stundu skaits nākotnē varētu tikt samazināts.

Kolektīvā muzicēšana - sadarbības, partneru klausīšanās, socializēšanās prasmes, pašrealizācija, motivācija un vispusīga spēju attīstība no vienas puses (kulturālas (kultūras mācīšanās kontekstā), vadības / līderības aspekti no otras puses. Šo faktoru nozīmīgums ir vitāli nepieciešams izglītotas un kulturālas personības izaugsmē.

Sasniegtie rezultāti

Nav neviena sagatavota un publicēšanai iesniegta raksta.

Vadītājs: Guntars Bernāts

Pētījuma mērķis

Analizēt jaunā mācību satura ieviešanas procesu un efektivitāti: stiprās un vājās puses, izvirzīto mērķu sasniegšanas iespējas, novērtēšanas kritērijus, diskutējot ar dažādiem šajā procesā iesaistītajiem speciālistiem.

Īss teorētiskais pamatojums

Sākot ar 2019./2020. mācību gadā Latvijas izglītības sistēmā sāk pakāpeniski ieviest jauno mācību saturu, kas lielā mērā mainīs iepriekš realizēto mācību saturu visos izglītības līmeņos - sākot ar pirmsskolas izglītību un līdz pat vispārējai vidējai izglītībai (IZM, 2018). Jauno mācību saturu paredzēts pilnībā ieviest trīs mācību gadu laikā. Šī jaunā satura pamatā tiek akcentētas caurviju prasmes (MK tiesību aktu projekti, 2018) un vēl citas pilnīgi jaunas pieejas skolēnu mācīšanas un novērtēšanas procesā. Šādas apjomīgas izglītības reformas īstenošana prasa ļoti daudzu speciālistu iesaisti, un galvenie šī satura realizētāji būs pedagogi. Tieši pedagogu gatavība, zināšanas un kompetence lielā mērā noteiks jaunā mācību satura kvalitāti. Pirms diviem gadiem veiktais pētījums parāda, ka pedagogiem trūkst nepieciešamo zināšanu un atbalsta iekļaujošās izglītības īstenošanai (Raščevska et al., 2017), kas ir viena no pašreizējā jaunā mācību satura aktivitātēm. Tāpēc būtu svarīgi noskaidrot, kāda ir pedagogu gatavība realizēt jauno mācību saturu, kādas ir šī satura stiprās un vājās puses, iespējas un riski, izvērtējot pirmā ieviešanas gada rezultātus.

Plānotie rezultāti

• Iegūta informācija no dažādiem speciālistiem par programmas realizācijas gaitu.
• Priekšstats par nepieciešamiem uzlabojumiem jaunā mācību satura realizācijas gaitā.
• Strukturēts pārskats par jaunā mācību satura efektivitātes novērtēšanas iespējām (vai ir izveidotas un pieejamas standartizētas novērtēšanas metodes, vai nepieciešams tādas izveidot un / vai papildināt esošās).
• Pedagogu zināšanas un kompetence realizēt jauno mācību saturu iekļaujošās izglītības kontekstā.

Sasniegtie rezultāti

Viena raksta sagatavošana un iesniegšana publcēšanai žurnālā - pagarinājums līdz 31.01.2021.

Vadītāja: Solvita Umbraško

Pētījuma mērķis aprakstīt pieejamības un iekļaujošās izglītības situāciju augstākās izglītības kontekstā un izstrādāt teorētiski pamatotas un empīriski pārbaudītas rekomendācijas pieejamības un iekļaušanās veicināšanai augstākajā izglītībā institūcijā X

Uzdevumi:

• Apkopot un analizēt teorētisko literatūru par pieejamību un iekļaušanos augstākajā izglītībā.
• Apkopot un analizēt starptautiskā, nacionālā un institucionālā līmeņa normatīvos dokumentus par pieejamību un iekļaušanos augstākajā izglītībā.
• Analizēt pieejamības un iekļaujošās izglītības situāciju augstākās izglītības institūcijā X, veicot empīrisko pētījumu.
• Apkopot iegūtos datus, analizēt, interpretēt, izdarīt secinājumus.
• Izstrādāt rekomendācijas pieejamības un iekļaušanās veicināšanā  institūcijā X.
• Nodrošināt iegūto rezultātu ilgtspēju, publicējot (žurnālā un konferencē) pētījuma rezultātus.

Plānotie rezultāti

• Izveidots teorētiskais ietvars, kas koncentrēsies uz trim galvenajiem pētījuma jautājumiem: pieejamība un iekļaušanās augstākajā izglītībā, atbalsts studentiem ar papildu vajadzībām, apmācība un metodiskais atbalsts augstskolas personālajam.
• Izstrādāts un aprobēts instrumentārijs.
• Teorētiskās atziņas empīriski pārbaudītas, aprakstot pieejamības un iekļaušanās gadījumu institūcijā X
• Rekomendāciju izstrāde un iesniegšana institūcijā X pieejamības un iekļaušanās nodrošināšanai.
• Izstrādāta un iesniegta publicēšanai 1 publikācija, sagatavota publicēšanai 2. publikācija (par 80%)
• Sagatavota uzstāšanās un dalība ar referātu starptautiskā konferencē.

Sasniegtie rezultāti:

Sagatavoti un publicēšanai žurnālos iesniegti divi raksti

Vadītāja: Dita Nīmante

Pētījuma mērķis

Izpētīt talantīgo skolēnu mācīšanu un mācīšanos dizaina un tehnoloģiju apguves procesā.

Īss teorētiskais pamatojums

Līdz ar pāreju uz lietpratības pieeju vispārējā izglītībā Latvijā, mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmets tiek transformēts par dizainu un tehnoloģijām. Tas noteica pētāmās tēmas izvēli, jo nepieciešams izstrādāt metodiku dizaina un tehnoloģiju apguvei gan augstskolā topošajiem skolotājiem, gan skolēniem. Ārzemju zinātnieki pētījuši dizaina mācīšanas un mācīšanās problēmas gan profesionālu dizaineru sagatavošanā (Sawyer, 2017), gan topošo skolotāju studijās (Pöllänen, 2009; Pöllänen, 2019; Dooren at all, 2014; Laamanen, 2012), gan vispārizglītojošajā skolā (Goucher-Lambert,  Cagan, 2019; Aflatoony, Wakkary,  & Hawryshkewich, 2018; Syrjäläinen, E. & Seitamaa-Hakkarainen, 2014). Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par dizaina procesa apguvi vispārizglītojošajā skolā un skolotāju studijās.

Plānotie rezultāti

Tiks noformulēts dizaina un tehnoloģiju procesa apguves modelis talantīgajiem skolēniem vispārizglītojošajai skolai. Tiks noformulēti priekšlikumi dizaina un tehnoloģiju apguvei. Sagatavots zinātniskais raksts.

Sasniegtie rezultāti

Sagatavots un publicēšanai žurnālā iesniegts viens raksts

Vadītāja: Māra Urdziņa-Deruma

Pētījuma mērķis

Izstrādāt un empīriski pārbaudīt psiholoģiskās novērtēšanas instrumenta konstrukta teorētisku modeli, kurā viena no dimensijām ir reflektantu (skolotāju studiju programmu kandidātu) konverģentā un diverģentā domāšana, pielietota dažādu komplekso skolas dzīves problēmsituāciju risināšanā. Problēmsituācijas ietver informācijas apstrādi saistītu ar vispārīgām zināšanām, cilvēku uzvedību, emociju un motivācijas regulāciju. Tas būs pirmais posms plašāka pētījuma ietvaros.

Šī projekta laikā plānots pārbaudīt tikai viena turpmākiem pētījumiem nepieciešamā jaunā testa faktoriālo un konverģento validitāti un ticamību. Kopējais modelis tiks veidots tā, lai tam būtu pēc iespējas augstāka efektīva skolotāja paredzes validitāte.  To gan varēs pārbaudīt tikai nākošā projektā, ja šajā pētījumā tiks iegūts testa konstrukts ar psihometrikas kritērijiem atbilstīgu faktoriālo validitāti un ticamību un adaptēti vēl citi pētījumam nepieciešamie instrumenti.

Plānotie rezultāti

• Oriģināla psiholoģiskās novērtēšanas instrumenta izveide skolas dzīves kompleksu problēmsituāciju risināšanā iesaistītās konverģentās un diverģentās domāšanas novērtēšanai topošajiem skolotājiem.
• Iesniegts publicēšanai Web of Science vai SCOPUS datu bāzēs indeksētajā psiholoģijas vai starpdisciplinārā žurnālā raksts par jaunā instrumenta ticamību, konverģento un faktoriālo validitāti.

Sasniegtie rezultāti

Viena raksta sagatavošana un iesniegšana publcēšanai žurnālā - pagarinājums līdz 31.01.2021.

Vadītāja: Malgožata Raščevska

Pētījuma mērķis: identificēt problēmas digitālo prasmju apguvē un to saistību ar skolēnu sasniegumiem PISA 2018 un izstrādāt ieteikumus skolotājiem skolēnu digitālo prasmju apguvei skolā

Pētījuma uzdevumi:

• Skaidrot jēdzienu “kritiskā domāšana" un “problēmu risināšana" vietu šodienas izglītībā.
• Skaidrot faktorus, kas saista digitālās prasmes un izglītības sasniegumus pasaules pētnieku skatījumā
• Noskaidrot Latvijas skolēnu informācijas apstrādes prasmju ietekmi uz sasniegumiem PISA 2018 griezumā, salīdzinot datus ar Igaunijas un Somijas datiem.
• Veikt to skolu padziļinātu izpēti, kuru skolēni uzrādījuši informāciju, ka ir apguvuši kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas un digitālo caurviju prasmes.
• Sniegt ieteikumus IKT priekšmetu un caurviju mācību satura uzlabojumiem pamatskolas posmā turpmākai digitālo prasmju uzlabošanai.

Plānotie rezultāti:

Ieteikumi skolotājiem, skolas vadībai saistībā ar skolēnu digitālo prasmju apguves skolā uzlabošanu.

Sasniegtie rezultāti

Sagatavots un publicēšanai žurnālā iesniegts viens raksts "Relationship between acquiring the digital competence at school and students’ performance in reading"

Vadītāja: Rita Kiseļova

Pētījuma mērķis

Noteikt iespējas un izaicinājumus skolotāju izglītībai transformatīvas kultūras izpratnes sekmēšanas kontekstā.

Uzdevumi

• Analizēt skolēnu kultūrizpratnes īstenošanu mācību procesā 3 līmeņos: mācīšanās par, ar vai caur kultūru (transmission, transaction, transformation).
• Izveidot aptaujas anketu skolotāju priekšstatu un pieredzes noteikšanai.
• Pētīt skolotāju priekšstatus un pieredzi par kultūras izpratnes sekmēšanu pamatizglītībā.
• Analizēt situāciju Latvijas skolās, lai noteiktu iespējas un izaicinājumus skolotāju izglītībai.

Plānotie rezultāti

• Raksts starptautiskā žurnālā Acta Paedagogica Vilnensia, ISSN 1392-5016 | eISSN 1648-665X, indeksēts SCOPUS un Google Scholar (h5-index 5; h5-median 7).
• Raksts LU 78. konferences rakstu krājumā, tiks indeksēts Web of Science. 
• Mācību metodiskais līdzeklis “Saules gads. Rudenāji”, Zvaigzne ABC.

Sasniegtie rezultāti

Ir publicēts raksts konferences rakstu krājumā:

Ilze Briška, Gunta Siliņa-Jasjukeviča. (2020). Cultural Aspects of Sustainable Development in Teacher Education. In L. Daniela (Ed.), Human, Technologies and Quality of Education, 2020 (pp. 78-88). The University of Latvia Press. DOI: https://doi.org/10.22364/htqe.2020.06

Ir sagatavots un iesniegts publicēšanai žurnālā viens raksts.

Vadītāja: Ilze Briška

Pētījuma mērķis ir analizēt izglītības pētījumu pieredzi dažādu akadēmisko kopienu kontekstā.

Uzdevumi:

• Izmantojot ASV un Eiropas izglītības vēsturnieku un filozofu darbus, apkopot izglītības pētījumu pieredzi dažādās akadēmiskās kopienās, kas veidojušās dažādos sociokulturālos kontekstos.
• Analizēt akadēmisko kopienu pieredzi izglītības pētījumu sagatavošanā (metode), pētījumu prezentēšanā un izplatīšanā, pētījumu uztveršanā izglītības zinātnieku kopienā un plašākā sabiedrībā.
• Atklāt izglītības pētījumu pieredzes izmantošanas iespējas studentu pētniecisko prasmju attīstīšanai augstskolā.

Plānotie rezultāti

• Atklāta izglītības pētījumu pieredze dažādās akadēmiskās kopienās, kas veidojušās un darbojas dažādos sociokulturālajos kontekstos.
• Pamatojoties uz vēsturisko pieredzi, analizētas mūsdienu aktualitātes izglītības pētniecībā.
• Atklātas izglītības pētījumu pieredzes izmantošanas iespējas studentu pētniecisko prasmju attīstīšanai augstskolā, ievērojot Skola 2030 nostādnes.

Sasniegtie rezultāti

Ir publicēts viens raksts žurnālā:

Depaepe, M. (2020). Why Even Today Educational Historiography is not an Unnecessary Luxury. Focusing on four Themes from Forty-four Years of Research. Espacio, Tiempo y Educación, 7(1), 227-246. DOI: http://dx.doi.org/10.14516/ete.335 

Vadītājs: Marks Depāpe

Pētījuma mērķis ir, analizējot padomju bērnības reprezentāciju Latvijas muzeju ekspozīcijā no teorētiskās un praktiskās perspektīvas, atklāt publiskās vēstures izmantošanas iespējas izglītības procesos skolā un augstskolā.

Pētījma uzdevumi:

1. Analizēt padomju bērnības reprezentāciju Latvijas muzejos, izvērtējot bērnības interpretāciju tās sociālpolitiskajā kontekstā.
2. Analizēt publiskās vēstures konceptu un šīs pieejas realizēšanu Latvijas muzejos.
3. Atklāt publiskās vēstures izmantošanas iespējas studiju kursos izglītības vēsturē augstskolās, kas veicina pedagogu sagatavošanu, atbilstoši Skola 2030 nostādnēm.

Plānotie rezultāti

1. Izanalizēta padomju bērnības reprezentācija Latvijas muzejos no teorētiskās perspektīvas, izvērtējot bērnības interpretāciju tās sociālpolitiskajā kontekstā.
2. Izvērtēta publiskās vēstures pieejas realizēšana Latvijas muzejos.
3. Atklātas publiskās vēstures izmantošanas iespējas studiju kursos izglītības vēsturē augstskolās, kas veicina pedagogu sagatavošanu, atbilstoši Skola 2030 nostādnēm.

Sasniegtie rezultāti

Ir sagatavota un iesniegta publicēšanas viena monogrāfijas daļa.

Ir sagatavots un iesniegts publicēšanai žurnālā viens raksts.

Vadītāja: Iveta Ķestere

Pētījuma mērķis

Izpētīt skolotāja profesionālās karjeras veidošanās nosacījumus sākotnējās skolotāju izglītības studiju procesā un izglītības pārmaiņu kontekstā.

Uzdevumi:

• Izvērtēt citu valstu pieredzi topošo skolotāju profesionālās karjeras veidošanās virzības sekmēšanā sākotnējās izglītības studiju gados.
• Noskaidrot skolotāju izglītības studiju programmās studējošo galvenos motivējošos faktorus skolotāja profesijas izvēlē.
• Izpētīt, kas sekmē skolotāju izglītības studiju programmās studējošo skolotāja karjeras veidošanos studiju laikā.
• Izveidot skolotāja izglītības studiju programmās studējošo un absolventu nodarbinātības datu bāzi.
• Popularizēt skolotāja profesiju, organizējot konkursu vidusskolēniem Latvijas skolās “Talants mācīt”.
• Pilnveidot skolotāju izglītības studiju programmu iestājpārbaudījumu procesu, saturiski un organizatoriski.
• Popularizēt iegūtos pētījuma datus rakstu izdevumos, kas indeksēti starptautiskas citējamības datu bāzēs.
• Izstrādāt projektu pieteikumus par skolotāja profesionālās identitātes un karjeras jautājumiem. 

Plānotie rezultāti

• Veikts Somijas un Norvēģijas pieredzes izvērtējums topošo skolotāju profesionālās karjeras veidošanās virzības sekmēšanā sākotnējās izglītības studiju gados.
• Pilnveidots iestājpārbaudījumu process, saturiski un organizatoriski.
• Pilnveidoti iestājpārbaudījumu rakstiskās daļas vērtēšanas kritēriji.
• Izstrādāti iestājpārbaudījumu mutiskās daļas vērtēšanas kritēriji.
• Veikta iestājpārbaudījumu darbu kontentanalīze.
• Veikta aprakstošo eseju “Mans ceļš skolotāja profesijā” kontentanalīze.
• Anketēti studenti par iestājpārbaudījumu un attieksmi pret skolotāja profesionālo karjeru.
• Organizētas fokusgrupas diskusijas par topošo skolotāju profesionālās karjeras veidošanos sākotnējās izglītības studiju gados.
• Iesniegtas 3 publikācijas par projekta pētījuma datiem.
• Izstrādāti projekta pieteikumi par skolotāja profesionālās identitātes stiprināšanu un topošo skolotāju karjeras perspektīvām.
• Uzsākta veidot skolotāja studiju programmu studējošo un absolventu nodarbinātības datu bāze.
• Īstenots konkurss vidusskolēniem Latvijas skolās “Talants mācīt” skolotāja profesijas popularizēšanai.

Sasniegtie rezultāti

Ir publicēti četri raksti konferenču rakstu krājumos.

Sagatavots un iesniegts publicēšanai žurnālā viens raksts - pagarinājums līdz 30.06.2021.

Vadītāja: Gunta Kraģe

Pētījuma mērķis

Veikt pētījumu par dažādu vizuālu paņēmienu izmantojuma iespējām mācīšanās procesā, lai konstatētu to efektivitāti.

Īss teorētiskais pamatojums

Pāreja uz lietpratības pieeju vispārējā izglītībā Latvijā un, atbilstoši tai, izveidotajām jaunajām programmām LU PPMF, ir radījusi labvēlīgus apstākļus, lai veiktu pētījumu par vizuālu darbību (dažādu attēlu radīšana un lietošana) nozīmi un ietekmi uz mācību procesu.

Pētījuma rezultāti hipotētiski atklātu vizuālizpratni kā ietekmīgu un aktuālu 21.gs. caurviju kompetenci.

Pētījuma ietvaros:

• tiks analizēti mākslas zinātnes un teorijas resursi, lai veidotu vēsturiski pamatotu vizuālo darbību un ideju kopu;
• tiks realizēta kvantitatīvo pētījuma datu apkopošana par vizuālo uztveri un piedzīvotām mācību praksēm vizuālās darbībās;
• realizējot datu analīzi tiks apkopoti pirmajā (teorijā) un otrajā (praksē) uzdevumā iegūtie fakti;
• atbilstoši darbību secībai; kā rezultāts tiks izstrādātas metodiskas rekomendācijas, lai veicinātu vizuālās darbības kā kritiskās un loģiskās domāšanas procesus, kas paaugstina vizuālo kompetenci un sabiedrības pozitīvo attieksmi pret vizuālo kultūru kopumā.

Plānotie rezultāti

Rezultātā tiks pierādīts, ka vizuālizpratne ir ietekmīga un aktuāla 21.gs. caurviju kompetence starpdisciplinārā izglītības kontekstā.

Sasniegtie rezultāti

Sagatavots un publicēšanai žurnālā iesniegts viens raksts - pagarinājums līdz 11.06.2021.

Vadītāja: Austra Avotiņa

Pētījuma mērķis:

Analizēt tehnoloģiju resursu izmantošanas piedāvājumu STEM millenium paaudzes jēgpilnas digitālās mācīšanās pieprasījumam kompetenču pieejas realizācijai izglītības satura reformas kontekstā Latvijā

Uzdevumi:

• analizēt ārējos normatīvos aktus un zinātniskās literatūras avotus;
• apstrādāt primāros empīriskos datus sekundāro datu ieguvei un analīzēt tos, iesaistot vairākus maģistra līmeņa studentus;
• sekmēt pētījuma rezultātu publicitāti Latvijā un ārzemēs, sagatavojot pētījuma rezultātus publicēšanai Web of Science vai SCOPUS indeksētajā žurnālā.

Plānotie rezultāti

• Pētījuma rezultāti prezentēti LU 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē dabaszinātņu didaktikas sekcijā 21.01.2020. (prezentācija „Millenium paaudzes izpratne par jēgpilnu STEM mācīšanos”).
• Pētījuma rezultāti prezentēti starptautiskajā zinātniskajā konferencē „RURAL ENVIRONMENT, EDUCATION, PERSONALITY” Jelgavas Universitātē 08.-09.05.2020. (pieņemts publicēšanai raksts „Technology as a Tool in Stem Teaching and Learning” WoS indeksētā konferenču rakstu krājumā).
• Pētījuma rezultāti prezentēti starptautiskajā zinātniskajā konferencē ECER2020 Glāzgovas Universitātē 24.-28.08.2020. (stenda referāts „Digital Learning Contribution to Demands of Millennial Generation in Secondary and Higher Education in Latvia”).
• Sagatavots un iesniegts raksts „Millennium generation students perception about STEM meanigful digital learning” publicēšanai WoS un/vai SCOPUS indeksētā žurnālā.

Sasniegtie rezultāti:

Viens raksts ir publicēts WoS indeksētajā konferences rakstu krājumā:

Birzina, R., & Pigozne, T. (2020). Technology as a tool in STEM teaching and learning. In V. Dislere (Ed.), The Proceedings of the International Scientific Conference Rural Environment. Education. Personality (REEP), Vol. 13 (pp. 219-227). Latvia University of Life Sciences and Technologies, Faculty of Engineering, Institute of Education and Home. DOI: https://doi.org/10.22616/REEP.2020.026

Viens raksts publicēts WoS indeksētājā žurnālā:

Cedere, D., Birzina, R., Pigozne, T., & Vasilevskaya, E. (2020). Perceptions of today's young generation about meaningful learning of STEM. Problems of Education in the 21st Century, 78(6), 920-932. DOI: https://doi.org/10.33225/pec/20.78.920

Vadītāja: Tamāra Pīgozne

Pētījuma mērķis:

Veikt padziļinātu skolēnu tikumiskās audzināšanas jautājumu izpēti Latvijas izglītības satura reformas kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot skolotāju un skolēnu vecāku viedokļu izpētei.

Uzdevumi:

• veikt normatīvo dokumentu un zinātniskās literatūras avotu atlasi un analīzi;
• veikt empīrisko datu apstrādi un analīzi, iesaistot vairākus maģistra līmeņa studentus;
• izstrādāt ieteikumus vecāku un skolotāju sadarbības veicināšanai;
• piedāvāt vecāku un skolotāju sadarbības modeli(-ļus) skolēnu tikumiskās audzināšanas sekmēšanai;
• sekmēt pētījuma rezultātu publicitāti Latvijā un ārzemēs, sagatavojot pētījuma rezultātus publicēšanai konferenču rakstu krājumos un vismaz vienā Web of Science vai SCOPUS indeksētajā žurnālā, iesaistot rakstu sagatavošanā vienu pēcdoktorantu – ekspertu skolēnu tikumiskās audzināšanas jautājumu izpētes jomā.

Sasniegtie rezultāti:

Trīs raksti ir publicēti WoS indeksētajos konferenču rakstu krājumos:

• Surikova, S., Pigozne, T., Fernández-González, M. J., & Stokenberga, I. (2020). Understandings of Character and Virtue Education in Riga: Main Findings. Rural Environment. Education. Personality. Jelgava, 8-9 May 2020. Vol. 13 (pp. 266-273). Latvia University of Life Sciences and Technologies, Faculty of Engineering, Institute of Education and Home Economics. DOI: 10.22616/REEP.2020.032 
• Fernández González, M. J., Pigozne, T., Verdeja Muñiz, M., Säre, E., & Surikova, S. (2020). Designing a teacher training programme for character education: An international partnership. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference, 22-23 May, 2020, Vol. 5 (pp. 72-88). Rezekne: Rezekne Academy of Technologies. DOI: 10.17770/sie2020vol5.5171 
• Fernández González, M. J., Surikova, S., & Pigozne, T. (2020). Adaptation of a teacher training programme for character education to the Latvian context. In L. Daniela (Ed.), Human, Technologies and Quality of Education, 2020 (pp. 7-18). The University of Latvia Press. DOI: 10.22364/htqe.2020.01 

Trīs raksti ir sagatavoti un iesniegti publicēšanai WoS un/vai SCOPUS indeksētajos žurnālos:

• Fernández-González, M. J., & Surikova, S. Enhancing 10-15-years-old boys’ understanding of character growth during an international summer camp in Baltic Sea region: A feasibility study. 
• Surikova, S., Fernández-González, M. J., Pigozne, T., Margeviča-Grinberga, I., Nimante, D., & Stokenberga, I. Piloting a teachers’ professional competence development program for character education in Latvia. 
• Surikova, S., & Fernández-González, M. J. Toward effective family-school partnerships for implementing character education at school in Latvia. 

Vadītāja: Svetlana Surikova