Academic CentreYouth education planning and national identity (manager A. Koļesovs)
Problēmas izvēle un pamatojums
No psiholoģijas skatupunkta ir svarīgi saprast, kā studējošie jaunieši izvirza mērķus izglītības jomā, uztver atbalstu no izglītības sistēmas saviem mērķiem izglītībā un karjerā, saredz iespējas savu mērķu sasniegšanai Latvijā un veido piederības izjūtu valstij un nodomus emigrēt no Latvijas.
Pašreizēja situācija
Būtiskākais Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās faktors ir emigrācija. Socioloģiskie pētījumi liecina, ka studējošo jauniešu grupā ir visaugstākie rādītāji nodomos emigrēt no Latvijas (Hazans, 2013; Zepa & Kļave, 2011).
Kas jārisina
Jāattīsta sistēmiskais skats uz nodomiem emigrēt, ņemot vērā personīgos mērķus, uztverto atbalstu mērķu sasniegšanai un iespējas, kuras jaunieši saredz izglītības, karjeras un ģimenes veidošanas jomā. Uztverto iespēju neatbilstība izvirzītajiem mērķiem var mazināt indivīda piederības izjūtu valstij un veicināt nodomus emigrēt.
Kas notiks, ja to nerisinās
Studentiem īstenojot šos nodomus, Latvija zaudē savu intelektuālo potenciālu, izglītotos un motivētus jauniešus, kuri bieži saista arī savu turpmāko dzīvi ar citu valsti un veido tur ģimeni. Problēmas individuāli psiholoģiskā aspekta ignorēšana var veicināt emigrācijas nodomu pieaugumu un emigrāciju no valsts.
Sasniedzamie rezultāti (2016.-2018.g.)
Vairāki zinātniskie raksti
Iesaistītais personāls:
- Aleksandrs Koļesovs (asoc.prof., vadošais pētnieks)
- Andris Maskovs (psiholoģijas maģistrantūras students)
- Irina Salima (psiholoģijas maģistrs)