Akadēmiskais centrs
Valsts pētījumu programmas “Izglītība” (VPP “Izglītība”) projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (projekta Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) RTU Liepājas Akadēmijas profesore un vadošā pētniece Inese Lūsēna-Ezera 2024. gada 11. decembrī piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”.
Konferencē tika publiskoti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo prasmju novērtēšanas programmas (PIAAC - Programme for the International Assessment of Adult Competencies) Latvijas pirmie rezultāti. Laikaposmā no 2022. līdz 2023. gadam 31 valstī tika vērtētas trīs pieaugušo prasmes pieaugušajiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem: tekstpratība – prasme apieties, uztvert, analizēt rakstīto vārdu un tekstu plašā nozīmē, rēķinpratība - prasmi rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem, un adaptīvās problēmu risināšanas prasmes - prasme izsekot cēloņsakarībām un rast risinājumu problēmām, ar kurām persona iepriekš nav saskārusies.
Šī bija pirmā Latvijas dalība Pieaugušo prasmju pētījumā un tajā piedalījās 6563 pieaugušie. Ar Latvijas pieaugušo prasmju rezultātiem konferencē iepazīstināja OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta Prasmju un gatavības nākotnei nodaļas darba tirgus ekonomiste Elifa Bahara (Elif Bahar) un OECD PIAAC projekta Latvijā vadītāja, Latvijas Universitātes profesore Aija Zobena. Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā pieaugušie vecumā no 16 līdz 65 gadiem vidēji ieguva 248 punktus tekstpratībā (OECD vidējais rādītājs 260 punkti), 263 punktus rēķinpratībā (sakrīt ar OECD vidējo rādītāju) un 244 punktus adaptīvajā problēmu risināšanā (OECD vidējais rādītājs 251 punkts). Pētījuma rezultāti arī atklāj pieaugušo prasmju saistību ar ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem Latvijā. Piemēram, pieaugušajiem, kuri sasnieguši augstāko līmeni rēķinpratības skalā, ir ievērojami labākas nodarbinātības iespējas salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kuru vērtējums ir 1.līmenī vai zemāks. Līdzīgi rezultāti iegūti arī saistībā ar pieaugušo individuālo labklājību: pieaugušie, kuri ieguva augstāko prasmju skalas līmeni, ievērojami biežāk ziņoja par augstu apmierinātību ar dzīvi un ļoti labu vai izcilu veselību nekā pieaugušie, kuru prasmju sniegums ir 1.līmenī vai zemāks.
Konferences turpinājumā Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš uzsvēra pieaugušo prasmju mērījumu rezultātu nozīmi Latvijas cilvēkkapitāla un produktivitātes attīstībai, savukārt par pētījuma rezultātiem Latvijas cilvēkkapitāla stratēģisko izaicinājumu un sistēmisko risinājumu kontekstā paneļdiskusijā runāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks.
Oksfordas Universitātes Prasmju, zināšanu un organizācijas darbības goda biedrs, eksperts inviduālo mācību kontu jautājumos, profesors Džonijs Sungs (Johnny Sung) konferences dalībniekus iepazīstināja ar individuālo mācību kontu pieejas ekosistēmu un galvenajiem soļiem individuālo mācību kontu ieviešanā un īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrijas Atveseļošanās finda projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Signe Briķe iepazīstināja ar izstrādāto vienoto digitālo portālu - www.spars.gov.lv kā nozīmīgu pieaugušo prasmju pārvaldības platformu ceļā uz vienotu un ilgtspējīgu pieaugušo izglītības sistēmu Latvijā.
Konferencē gūtā pieredze ir ļoti vērtīga VPP “Izglītība” projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” ietvarā, veicot gan esošās situācijas izvērtējumu pieaugušo profesionālās kompetences pilnveides īstenošanā, gan plānojot VPP projekta nākamo posmu - ietvara izstrādi pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai organizācijas un sistēmas līmenī atbilstoši Latvijas kontekstam.
