Akadēmiskais centrs
Valsts pētījumu programmas “Izglītība” (VPP “Izglītība”) projektā “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (projekta Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) 2.posmā tiek veikts esošās situācijas izvērtējums pieaugušo profesionālās kompetences pilnveidē Latvijā.
2024. gada septembrī–oktobrī veikta Latvijas rīcībpolitikas pieaugušo izglītības un profesionālās pilnveides īstenošanā analīze, sniedzot skatījumu uz Latvijas rīcībpolitiku pieaugušo izglītības un profesionālās pilnveides jomā, īpašu uzmanību pievēršot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides veicināšanai. Kopumā Latvijā tiek veikti nozīmīgi pasākumi cilvēkkapitāla attīstībai un pieaugušo profesionālās pilnveides veicināšanai, taču ir nepieciešams turpināt uzlabot izglītības programmas un nodrošināt piekļuvi nepieciešamajām mācībām, lai sasniegtu ambiciozos mērķus un nodrošinātu kvalificētu darbaspēku valsts ekonomikas attīstībai.
2024. gada novembrī–decembrī ir izanalizēti Latvijā iepriekš veiktie pētījumi un valsts institūciju pārskati/ ziņojumi pieaugušo profesionālās kompetences pilnveides un tās pārneses uz praksi jomā par laika periodu no 2018. gada līdz 2023. gadam, rodot atbildi uz jautājumu: Kādi ir galvenie šķēršļi efektīvai pieaugušo profesionālās pilnveides īstenošanai?
Kā būtiskākie šķēršļi pieaugušo izglītībai Latvijā norādāmi finansiālie šķēršļi, darba devēju atbalsta un iesaistes trūkums, laika trūkums un vietas pieejamība, informācijas trūkums, pieaugušo izglītības pārvaldība valstī, izglītības programmu pieejamība un atbilstība darba tirgum, izpratnes trūkums par mūžizglītību, motivācijas trūkums, pieaugušo prasmju neatbilstība, vecuma aizspriedumi un arī psiholoģiska rakstura šķēršļi. Secināts, ka lai uzlabotu situāciju ar pieaugušo izglītību Latvijā, ir nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver gan finansiālu atbalstu, gan informācijas pieejamību, gan darba devēju iesaisti un atbalstu. Ir svarīgi arī veicināt sabiedrības izpratni par pieaugušo izglītības nozīmi viņu profesionālajā attīstībā un izaugsmē un nepieciešamību mācīties visa mūža garumā.
2024. gada novembrī–decembrī ir veiktas 11 fokusgrupu intervijas un 3 diskusijas, kurās piedalījās 129 dalībnieki no trīs mērķgrupām: pieaugušo profesionālās pilnveides pakalpojumu ņēmēji (68 dalībnieki), pakalpojumu sniedzēji (33 dalībnieki) un eksperti (28 dalībnieki).
Pieaugušo profesionālās pilnveides pakalpojumu ņēmēji pārstāvēja astoņas nozares ar lielāku nodarbināto īpatsvaru: valsts pārvalde un aizsardzība (14 dalībnieki), izglītība (12), veselība un sociālā aprūpe (10), transports un uzglabāšana (10), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (7), apstrādes rūpniecība (7), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (4), būvniecība (4). Dalībnieki pārstāvēja dažāda lieluma uzņēmumus: mazos (11 dalībnieki), vidējos (11) un lielos (20). Pakalpojumu sniedzēju sadalījums pa izglītības iestāžu tipiem: vispārējās izglītības iestādes (12 dalībnieki), augstākās izglītības institūcijas (9), mācību centri (7) un tehnikumi (4). Eksperti pārstāvēja valsts institūcijas (12), sociālos partnerus un nozaru ekspertu padomes (katra grupa pa 8 ekspertiem). Dalībnieki pārstāvēja dažādus Latvijas reģionus: Rīga (55 dalībnieki), Zemgale (18), Latgale (16), Kurzeme (16) un Vidzeme (15). Pēc dzimuma: 105 sievietes, 24 vīrieši. 75 dalībnieki pārstāvēja publisko sektoru, privāto sektoru pārstāvēja 37, bet nevalstisko organizāciju sektoru – 8 dalībnieki. Amatu līmenī – 93 vadītāji un 35 darbinieki.
Fokusgrupu intervijās un diskusijās tika izcelti vairāki nozīmīgi profesionālās pilnveides aspekti:
- Mūžizglītības nozīmīgums: Uzsvērta mūžizglītības un profesionālās pilnveides nozīmīgums darbaspēka produktivitātes un darba tirgus prasību izpildes nodrošināšanā.
- Elastīgas izglītības pieejas nepieciešamība: Akcentēta nepieciešamība pēc pielāgojamām un mērķtiecīgām mācību programmām, kas būtu cieši saistītas ar darba tirgus prasībām.
- Sadrumstalotības problēma: Norādīts uz pieaugušo izglītības politikas sadrumstalotību un nepieciešamību pēc vienotas stratēģijas.
- Resursu trūkums: Uzsvērts nepietiekams finansējums, īpaši reģionos, kā arī cilvēkresursu trūkums kvalitatīvu mācību nodrošināšanā.
- Motivācijas izaicinājumi: Atzīmēts, ka pieaugušajiem bieži trūkst motivācijas mācīties, un nepieciešami mehānismi, kas veicinātu šo iesaisti.
- Valsts un darba devēju sadarbība: Uzsvērta valsts un darba devēju sadarbības stiprināšana, lai izveidotu ilgtspējīgu un efektīvu pieaugušo izglītības modeli.
Diskusijās tika identificēti šķēršļi un piedāvāti risinājumi situācijas uzlabošanai, piemēram, izceļot nepieciešamību pēc mācību programmu praktiskuma, mentoru sistēmas izveides un centralizētas platformas profesionālās pilnveides monitoringa īstenošanai. Diskusijas un fokusgrupu intervijas norāda uz nepieciešamību pēc elastīgas, pieejamas un darba tirgus vajadzībām atbilstošas pieaugušo profesionālās pilnveides sistēmas. Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar nepietiekamu resursu pieejamību, motivācijas trūkumu un sadrumstalotu pieeju plānošanā un īstenošanā. Pateicoties daudzveidīgajam dalībnieku profilam, ir iespējams analizēt tēmas no dažādiem skatpunktiem un piedāvāt efektīvus risinājumus.
Par pētījuma 1.posma rezultātiem ir ziņots vairākās starptautiskās zinātniskās konferencēs:
- 2024. gada 27.-30. augustā Nikosijā, Kiprā notika starptautiskā konference ECER 2024 “Education in an age of uncertainty: Memory and hope for the future”, kur klātienē piedalījās trīs projekta dalībnieces: LU vadošā pētniece Sanita Baranova, LU vadošā pētniece Dita Nīmante un projekta vecākā eksperte Maija Kokare, uzstājoties ar stenda referātu “Evidence-based solutions for effective professional development and assessment of the transfer of its results into practice: Research project’s conceptualisation” un ziņojumu “Transferring results of professional development into practice: Designing a framework for systematic review”.
- 2024. gada 4.-6. oktobrī Briselē, Beļģijā notika starptautiskā konference International Academic Conference on Teaching and Education (ICTEDUCATION), kur pētījuma 1.posma (1.1.uzdevuma) rezultātus tiešsaistē prezentēja projekta vecākā eksperte Dzintra Iliško, nolasot ziņojumu “Empowering the workforce: Drivers and barriers to effective professional development for low-skilled employees”. Par mazkvalificētā darba spēka profesionālās pilnveides problemātiku 2024. gada rudenī publicēts raksts “Towards the effective professional upskilling of low-skilled employees: Key influencing factors” žurnālā “Problems of Education in the 21st Century”.
- 2024.gada 8.-10. novembrī Bangkokā, Taizemē notika starptautiskā konference The 8th International Conference on Modern Research in Education, Teaching and Learning (ICMETL) kur pētījuma 1.posma (1.3.uzdevuma) rezultātus tiešsaistē prezentēja projekta vecākā eksperte Dzintra Iliško, nolasot ziņojumu “Trends and exemplary practices of effective training transfer in teachers' professional development”.
- 2024.gada 22.-23.novembrī Londonā, Apvienotajā Karalistē notika starptautiskā konference The 2nd Conference on Scientific Approaches to Business, Economics and Management (SABEM), kur par projekta 1.posma (1.2.uzdevuma) rezultātiem ziņoja Ventspils Augstskolas doktorante Zane Zonberga, uzstājoties ar diviem referātiem “The nature and importance of human capital as an intellectual capital: A literature review” un “The role of education in the development of future entrepreneurship”.
- 2024.gada notika 28.-30 novembrī Vīnē, Austrijā notika starptautiskā konference The 8th International Academic Conference on Teaching, Learning and Education (TLECONF), kur pētījuma 1.posma (1.1.uzdevuma) rezultātus tiešsaistē prezentēja projekta vecākā eksperte Dzintra Iliško, uzstājoties ar ziņojumu “Fostering VET teachers' professional growth: Insights from a systematic review”.
