LU PPMF pētnieki un studenti iesaistās Valsts pētījumu programmas projektā Covid-19 seku mazināšanai

Pasaules Veselības Organizācija ir atzinusi, ka “vīruss turpinās mūs apdraudēt paredzamā nākotnē.” Tas ir atgādinājums par to, ka mums ir jāiemācās sadzīvot ar COVID, kamēr nav atrasta vakcīna un izstrādātas ārstēšanas metodes. Tāpēc arī projekta nosaukums ir “Dzīve ar COVID: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” (VPP projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0013). Dzīve ar COVID ir kaut kas jauns visiem un visos līmeņos, no indivīda līdz valsts pārvaldes līmenim. Tādēļ projekts balstīts atziņā, ka šī jaunā situācija prasa arī jaunus veidus kā sabiedrību pētīt un kā analizēt sociopolitiskos procesus. Projekta virsmērķis ir stiprināt sabiedrības noturību krīzes laikā un iegūt jaunu – daudzslāņainu, sarežģītu, pretrunīgu, bet reālistisku – priekšstatu par to, kā Latvijas sabiedrība pārdzīvojusi ārkārtas situāciju, cik gatava tā ir turpmākai dzīvei ar COVID, un ko iespējams darīt, lai šo turpmāko dzīvi uzlabotu visdažādākajām sociālajām grupām.

Lai to sasniegtu, VPP projekts balstās uz starpdisciplināru sadarbību starp dažādu sociālo zinātņu jomu zinātniekiem. Projektu veido sešas darba grupas, ko pārstāv pētnieki un studenti no Rīgas Stradiņa Universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas, Vidzemes Augstskolas un Elektronikas un Datorzinātņu Institūta. Ir izveidots jauna veida sadarbības modelis, kurā zinātnieki no dažādām institūcijām un no dažādām nozarēm veido jaunas zinātniskās grupas, kuras vieno nevis formāla piederība institūcijai, fakultātei, vai katedrai, vai arī vienai konkrētai nozarei, bet gan kopīga vīzija par to, kā rast jaunu pieeju tai vai citai sociālai parādībai.

LU PPMF pētnieki un studenti projektā ir iesaistījušies trijās no sešām darba grupām:

WP3 Labklājība attiecībās: COVID-19 krīzes psiholoģiskā ietekme uz indivīdiem un ģimenēm, t.sk. vardarbību ģimenēs. Zinātnieki novērtēs sociālās distancēšanās psiholoģisko ietekmi uz ģimenēm, identificēs galvenos stresa faktorus, ģimeņu un indivīdu psiholoģiskās vajadzības, un problēmu risināšanas metodes ģimenēs, īpaši pievēršot uzmanību vardarbībai ģimenē. Zinātnieki sagatavos izvērtējumu par COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu perioda īstermiņa un ilgtermiņa emocionālo un psiholoģisko ietekmi uz dažādu paaudžu indivīdiem un ģimenēm, tai skaitā izvērtējot starppaaudžu attiecību aspektus un vardarbības izplatības riskus. LU PPMF šajā darba grupā pārstāv asoc. prof. Baiba Martinsone, doc. Ieva Stokenberga, kā arī studentes Sintija Dziedātāja un Evija Mirķe.

WP5 Stratēģiskā komunikācija un pārvaldes sistēmas COVID-19 krīzes laikā un nākotnes krīžu pārvarēšanas iespēju modelēšana. Zinātnieki sniegs novērtējumu par valsts ilgtermiņa stratēģiju un stratēģisko komunikāciju mainīgajos apstākļos, t.sk. modelēs stratēģiskās komunikācijas scenārijus, ņemot vērā citu valstu pieredzi, un pētīs Latvijas stratēģiskās komunikācijas efektus ārvalstīs. Šīs darba grupas zinātnieki sniegs izvērtējumu par valsts pārvaldes iestāžu, darba devēju, nevalstisko organizāciju sniegtā informatīvā un metodiskā atbalsta efektivitāti un sagatavos priekšlikumus par optimālākajiem dažādu sabiedrības grupu informēšanas veidiem un kanāliem. LU PPMF šajā darba grupā pārstāv prof. Ivars Austers.

WP6 Izglītības sistēmas transformācija: COVID-19 krīzes sekas un iespējamie risinājumi. Zinātnieki izvērtēs dažādu mācību platformu un rīku funkcionalitāti; izstrādās vadlīnijas attālināto kursu veidošanas/dizaina pamatprincipiem, balstoties uz esošo kursu veiksmīgumu attiecībā pret skolēnu sniegumu vai popularitāti; veiks  akadēmiskā personāla digitālo kompetenču novērtējumu un izstrādās digitālo prasmju pilnveides piedāvājumu digitālā un virtuālā studiju procesa kvalitatīvai īstenošanai, kā arī sagatavos ziņojumu par par digitalizācijas un e-risinājumu izmantošanu studiju procesā elastīga un studentcentrēta izglītības procesa nodrošināšanai un īstenošanai augstākajā izglītībā. PPMF šajā darba grupā pārstāv prof. Zanda Rubene, prof. Linda Daniela, kā arī doktorante Jolanta Zastavnaja un zinātniskā asistente Arta Rūdolfa.

Projekta administratīvā vadītāja Latvijas Universitātē ir PPMF vadošā pētniece Solvita Umbraško, zinātniskā vadītāja – asoc. prof. Baiba Martinsone.

Projekta īstenošanas laiks: 2020. gada jūlijs – decembris.