Manuels Fernandezs: Skolēni vēlas kļūt par labākiem cilvēkiem

Pašlaik valstī tiek definētas prioritātes izglītībai. Man liekas ļoti nozīmīgi vārdi, ar kuriem Valsts prezidents Egils Levits noslēdza savu 18. novembra svinīgo uzrunu: “Latvija ir morāla vērtība.”

Sekmēt jauniešu tikumisko un morālo izaugsmi skolās un sabiedrībā vispār ir primārs uzdevums Latvijas nākotnei, un tas būtu jāņem vērā, īpaši definējot izglītības sistēmas prioritātes.

Pētījumā piedalījās 1983 skolēni no 63 skolu 122 klasēm dažādos Latvijas reģionos. Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas izglītības sistēmas mērogā bērniem vecumā no 9 līdz 14 gadiem. Pētījuma ticamības līmenis ir augsts: tajā tika izmantota starptautiski validēta anketa, un datu ticamības līmenis tika pārbaudīts, pielietojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α = 0,815).

Pētījumā mēs aplūkojām šādus jautājumus: Vai skolēni ir ieinteresēti kļūt par labākiem cilvēkiem? Kā viņi saprot, kā notiek morālā izaugsme? Kāda ir viņu pieredze tikumu iegūšanā un iedzīvināšanā ikdienā? Kādas stratēģijas viņi izmanto, lai stiprinātu savas vērtības un morālo raksturu? Kādas morālās izaugsmes iespējas viņi reti izmanto? Vai viņi izjūt gandarījumu šajā procesā? Kur viņi rod atbalstu savai morālajai izaugsmei?

Skolēni ir ieinteresēti savā morālajā izaugsmē

Ziņojums piedāvā unikālu skatījumu uz skolēnu viedokļiem par sava morālā rakstura attīstīšanu. Viņi paši izvērtēja piedāvātos apgalvojumus par to, kas viņiem ir un kas nav svarīgi morālajā izaugsmē, ko viņi dara šajā jomā un kā viņi jūtas.

Apmēram trijām ceturtdaļām skolēnu ir laba izpratne par to, kāds labums no morālā rakstura attīstīšanas un kā tas attīstās: piemēram, 69% piekrīt tam, ka tikumiskā rakstura veidošanās rada prieku, 77% – ka morālā izaugsme notiek visas dzīves garumā un 72% – ka emociju pārvaldīšana ir daļa no tās. Tomēr apmērām divām piektdaļām skolēnu vēl nav skaidra izpratne, ka brīvība pieaug līdz ar rakstura attīstīšanu un, lai attīstītu morālo raksturu, vajadzīga regulāra praktizēšana.

Daži no interesantākajiem rezultātiem attiecas uz skolēnu personīgo attieksmi pret morālā rakstura attīstīšanu: 54% skolēnu atzīst, ka viņi ir ieinteresēti un vēlas stabili iesaistīties savā morālajā izaugsmē, ļoti maz tādu skolēnu (9%), kuri nav interesēti savā morālajā izaugsmē. Bet visvairāk pārsteidza, ka aptuveni trešdaļa skolēnu (34%) atzīst, ka viņi izlēma kļūt par labākiem cilvēkiem, izvērtējot savu iepriekšējo morālo rīcību. Kā komentēja 5. klases skolnieks: “Es nesen sapratu, ka mana uzvedība un attieksme pret visu ir pavirša, tāpēc mēģinu to uzlabot.” Kāda 7. klases skolniece arī izteicās šādi: “Atskatoties uz pagātni, esmu sapratusi, ka man nepatika mans kādreizējais ”es”. Vēlējos to uzlabot un tāpēc sāku attīstīt savu morālo raksturu.” Tas norāda, ka jaunie skolēni jau 11–12 gadu vecumā pozicionē sevi kā ar morālu sirdsapziņu apveltītiem cilvēkiem, kas daļu noved pie īstas ‘morālās atgriešanās’ un savas morālās nostājas pārkārtošanas.

Tomēr arī konstatējām, ka 26% skolēnu nekad vēl nebija domājuši par laba rakstura attīstīšanas jautājumiem, kā ilustrēts šajā 5. klases skolnieka piezīmē: “Es pirmo reizi iedomājos par morālā rakstura attīstīšanu un pirmo reizi dzirdu, ka raksturu var attīstīt!”.

Tāpēc šķiet svarīgi aktualizēt vērtību izglītību un tikumisko audzināšanu skolās un ģimenē.

Kas attiecas uz skolēnu praktisko pieredzi morālā rakstura attīstīšanā, kā varēja sagaidīt šajā vecumposmā, skolēni labprāt iesaistās sporta vai brīvdabas aktivitātēs un izvēlas draugus, kas sniedz labu morālās uzvedības paraugu. Bet pārdomas izraisa, ka 57 % skolēnu reti vai nekad nelūdz padomu par morālā rakstura attīstīšanu, un 41 % skolēnu nekad vai maz interesējas par ‘morālajām autoritātēm’, t.i., cilvēkiem, kas ir tikumiskās izaugsmes paraugi. Turklāt 45 % skolēnu reti vai nekad necenšas izvairīties no morāli graujošas vides tiešsaistē.

Cits interesants novērojums – māksla, kultūra un garīgums tradicionāli tiek saprastas kā nodarbošanās, kas sekmē morālo izaugsmi, tomēr 53 % skolēnu atzīst, ka nekad vai reti iesaistās kultūras vai mākslas aktivitātēs. Savukārt garīgās vai reliģiskās aktivitātes ir vismazāk izmantotās iespējas morālajā izaugsmē: nekad vai reti tajās iesaistās 71 % skolēnu.

Liels skolēnu skaits (75 %) iegūst prieku vai lielu prieku tikumiskās izaugsmes procesā. Analizējot viņu izteikumus, no vienas puses, konstatējām vairākas pozitīvas tendences: tiek minētas pozitīvas emocijas, piemēram, 5. klases skolnieka komentārā: “Es jūtos ļoti labi, jo mans raksturs paliek labāks un man tas sagādā prieku”, un 7. klases skolnieka apgalvojumā: “Ja es mainu sevi uz labo pusi, mani tas padara priecīgu,”; un arī parādās centība grūtību vai izaicinājumu pārvarēšanā: “Es dažreiz gribu padoties, jo tas ir grūti, bet es tik un tā cenšos,” (5. klases skolnieks). No otras puses, parādās arī zināms motivācijas trūkums vājo zināšanu dēļ, piemēram, šajā 5. klases skolnieces komentārā: “Es nejūtos motivēta, jo īsti nezinu daudz ko par to,”, vai arī grūtību, vai izaicinājumu dēļ, kā 7. klases skolnieces pārdomās: “Dažreiz mēģinu, bet cilvēki neizturas pārāk labi pret mani, tādēļ zaudēju motivāciju. Kādēļ man jābūt jaukai pret viņiem, ja viņi nav jauki pret mani?”.

77% skolēnu jūt atbalstu savai morālajai izaugsmei it sevišķi no ģimenes, mazāk – skolas vidē, un bieži arī no draugiem, kā ilustrē šis 7. klases skolnieces komentārs: “Nesen esmu atradusi ļoti labus draugus, viņi ļoti labi atbalsta visās situācijās, dažreiz ir sajūta, ja pārdzīvo viens, tad pārdzīvojam visi kopā.”

Pētījuma atziņas varētu būt noderīga viela pārdomām un diskusijām tiem, kuri vēlas atbalstīt skolēnu morālo izaugsmi, galvenokārt vecākiem, bet arī pedagogiem, skolas vadītājiem un arī izglītības politikas veidotājiem. Pētījuma rezultāti ir nozīmīgs ieguldījums jauniešu tikumiskās izaugsmes sekmēšanai un nostiprināšanai Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā. Šis ziņojums ir pirmais solis vērienīgā trīs gadu garā longitudinālā pētījumā par jauniešu tikumisko izaugsmi Latvijā, un tika izstrādātas Latvijas Zinātnes padomes projekta ““Digitālas mācību programmas efektivitātes izpēte jauniešu tikumiskajai audzināšanai Latvijas izglītības iestādēs (no 1. līdz 12. klasei)”, projekta nr. lzp-2021/1-0385.

Ar LU pētnieku sagatavoto ziņojumu var iepazīties LU repozitorijā brīvpieejā.