Kultūras mantojums kvalitatīvai mūsdienu cilvēka izglītībai

Aktualitāte: Aizvien plašāk izglītība Eiropā tiek aplūkota kā garīgs process, kultūras apguve visa mūža garumā, nevis tikai skološanās profesionālajās prasmēs. Eiropas akadēmiskajā literatūrā mūsdienās plaši tiek lietots termins ‘kultūras mācīšanās’ vai ‘kultūrizglītība’ (cultural learning). Skat. Meyers, K. & Grosvenor, I. D. ‘Cultural Learning and Historical memory: A Research Agenda’, Encounters 15, 2014, pp. 3-21. Taču arī pati izglītība ir kultūras mantojuma daļa. Līdz ar to izglītības procesu transformāciju izpratne laikā un telpā palīdz apgūt Eiropas kultūras mantojumu, kas, savukārt, dot ieguldījumu kvalitatīvas, mūsdienīgas, cilvēces kultūras procesos sakņotas izglītības attīstībā.

Projekta mērķis: Pētīt izglītības procesu transformācijas Latvijā kā Eiropas kultūras mantojuma daļu un atklāt pētījuma rezultātu izmantošanas iespējas kultūrizglītībā.

Projekta uzdevumi

• Pētīt izglītību kā daudzveidīgu kultūras fenomenu, īpašu uzmanību pievēršot dažādām, arī pretrunīgām izpratnēm un viedokļiem par izglītības un/vai pedagoģijas būtību, par mācību tehnoloģijām un par cilvēka audzināšanu.
• Pētīt izglītības transformācijas Latvijā Eiropas politisko un kultūras procesu kontekstā.
• Pētījuma rezultātus izmantot kultūrizglītībā dažādojot mācīšanās formas.

Projekta izklāsts: Pētnieku grupa ir izvēlējusies piecas pētniecības tēmas, caur kurām var atklāt izglītības fenomenu un problēmu daudzveidīgo un kontraversālo izpratni Latvijā, kas īpaši saasinās sabiedrības transformācijas apstākļos: 1) Izaicinājumi izglītības sistēmai. Jaunas izglītības institūcijas. 2) Kas ir jāmācās demokrātijas apstākļos? Daudzveidība mācību programmās. 3) Jaunas personības veidošanās. Mainīgā skolas kultūra. 4) Izglītības heterogenitāte un tās izaicinājumi. 5) Jaunas paradigmas izglītības zinātnēs, to pieņemšana vai noraidīšana.

Paredzamais rezultāts: Pētījuma rezultāti tiks prezentēti divās konferencēs un divās kolektīvajās monogrāfijās. Pirmā konference un monogrāfija tiks veltīta daudzveidīgajai izglītības izpratnei, bet otrā konference būs starptautiska un monogrāfija tiks publicēta angļu valodā. Pētījuma rezultāti tiks iestrādāti augstskolu studiju kursos, ar tiem tiks iepazīstināti kultūras vēstures, muzeoloģijas un muzeja pedagoģijas pasniedzēji, izmantojot radošās darbnīcas kā mācīšanās formu.

Apakšprojekta dalībnieki:

1. Iveta Ķestere – projekta vadītāja, LU PPMF profesore, vadošā pētniece
2. Zanda Rubene – pētniece, LU PPMF profesore
3. Aīda Krūze – pētniece, LU PPMF emer. profesore
4. Baiba Kaļķe – pētniece, LU PPMF asoc. profesore
5. Elita Stikute – pētniece, LU PPMF docente
6. Alīda Zigmunde – pētniece, RTU asoc. profesore
7. Arnis Strazdiņš – zin.asistents, LU PPMF doktorants
8. Kitija Valeiņa – pētnieks, LU PPMF doktorante
9. Iveta Ozola – pētniece, jaunā zinātniece (Dr.paed.) 
10. Ilze Briška – vadošās pētnieces p.i.
11. Gunta Siliņa-Jasjukeviča – pētniece.