Augstākās izglītības transformācijas digitalizācijas kontekstā

Augstākās izglītības transformācijas digitalizācijas kontekstā (vadītājs R. Strods)

Problēmas analīze un aktualitāte:

Augstskolu mācībspēki ir izglītības inovāciju pamatlicēji izglītības sistēmā. Digitālie rīki piedāvā plašas iespējas pilnveidot mācīšanas un mācīšanās procesus augstskolās, ja tiek akceptētas inovatīvas pedagoģiskās koncepcijas, kā arī inovatīvs mācīšanas process pieprasa mācībspēku jaunu kompetenču attīstīšanu. Skolotāji spēs pilnveidot skolēnu mediju kompetenci, ja tehnoloģijas būs integrētas un piedāvāti jauni pedagoģiskie paņēmieni topošo skolotāju izglītības programmās (Schneckenberg, Wildt 2006). Vairāku valstu pētnieki (Tømte, 2013; Hammond, Reynolds, Ingram, 2011; Cabrol, Severin, 2009) uzsver, ka augstākās izglītības telpā skolotāji netiek atbilstoši sagatavoti darbam digitalizētā izglītības vidē.

Skolotājiem trūkst prasmes integrēt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas mācību procesā, kā arī pedagoģiskie paņēmieni, lai, integrējot tehnoloģijas, tiktu sasniegti izglītojošie, audzinošie un attīstošie mācību mērķi. Apgalvojumu apstiprina starptautiska pētījuma „Eiropas digitalizācijas programmas sasniegumi 2012.gadā” („Digital Agenda for Europe Scoreboard 2012”) rezultāti, kuros tika konstatēts procentuāls pamatskolu skaits valstī, kurās pastāv spēcīga izglītības digitalizācijas politika un atbalsts (organizējot skolotāju tālākizglītības kursus, nodrošinot skolā pieejamu IT speciālistu, samazinot šķēršļus IKT integrēšanai mācību procesā, kā arī vērojama pozitīva attieksme no skolas direktora IKT lietošanā). Latvijā apmēram 27% pamatskolu ir ar spēcīgu izglītības digitalizācijas politiku un atbalstu, nedaudz vairāk kā vidēji Eiropā. Savukārt, Igaunijā ir 33% raksturoto skolu, kamēr Lietuvā 40%, bet Čehijas Republikā gandrīz 60%. Kā arī Latvijā apmēram 18% pamatskolas skolotāju ir augsta pārliecība lietot IKT, pozitīva attieksme un kompetences integrēt tehnoloģijas mācību procesā, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tādu ir 24%, Lietuvā 22%, Igaunijā 26% un Īrijā 40% (European commission, 2012). Analizējot pētījuma rezultātus, Latvijas kontekstā var secināt, ka skolām ir pieejamas tehnoloģijas, kā arī pastāv atbalsts to integrēšanai mācību procesā, tomēr skolotāji nav pārliecināti un nav zināšanu jēgpilnai tehnoloģiju integrēšanai un izmantošanai mācību procesā.

Eiropas Universitāšu Asociācija (European University Association) ir apkopojusi mācīšanas un mācīšanās transformācijas Eiropas augstākās izglītības telpā par pēdējiem pieciem gadiem, aptaujājot 451 augstākās izglītības iestādes no 46 valstīm. Apkopotajos rezultātus prevalē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana attīstot un pilnveidojot mācīšanas un mācīšanās procesu augstākās izglītības telpā. Turklāt tiek prognozēts, ka izglītības digitalizācijas process izplatīsies Eiropas augstākās izglītības telpā un progresēs. Jau šobrīd 62% no aptaujātajām universitātēm IKT integrēšanu uzskata par ārkārtīgi svarīgu dažādu augtākās izglītības nozīmīgu procesu attīstībai. (Sursock, 2015)

Pētījumā „E-mācīšanās Eiropas augstākās izglītības institūcijās” („E-learning in European Higher Education Institutions”) tika konstatēts, ka tikai 16% no 249 augstākās izglītības iestādēm, no 38 valstīm pastāv nacionāla līmeņa augstākās izglītības telpas digitalizācijas stratēģija, bet 17% pētījuma dalībvalstīs ir sākušās nacionāla līmeņa diskusijas. Savukārt 49% pastāv augstākās izglītības iestādēs izveidotas digitalizācijas stratēģijas un 26% strādā pie stratēģiju izveides. (Gaebel et. al., 2014) Pētījuma rezultāti akcentē, ka lielākoties augstākās izglītības telpas digitalizācijas stratēģiju izveide nav izvirzīta par nacionāla līmeņa jautājumu, bet institūciju līmenī lielākā daļa iesaistīto augstskolu ir izveidojušas vai diskutē par digitalizācijas attīstības stratēģijām. Pētījuma rezultāti arī aktualizē pedagoģiskā diskursa transformācijas, jo 77% aptaujāto augstākās izglītības institūcijas apgalvo, ka e-mācīšanās maina pieejas mācīšanās un mācīšanas procesam. Turklāt 57% atzīst, ka e-mācīšanās veicina mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitāti. (Gaebel et. al., 2014) Pētījuma rezultāti pamato aktualitāti pētīt Latvijā pedagoģiskā diskursa transformācijas augstākajā izglītībā digitalizācijas kontekstā.

Projekta mērķis:

Projekta mērķis ir izpētīt diskursa analīzē balstītu Latvijas izglītības digitalizācijas pamatojumu augstākās izglītības laukā, analizējot pedagoģiskā diskursa transformācijas.

Sasniedzamie (izmērāmie) rezultāti (2016.-2018.g.)

• Galvenais pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt un aizstāvēt disertāciju par augstākās izglītības transformācijām digitalizācijas kontekstā.
• Eventuālais rezultāts pētniecības projektam ir izstrādāt augstākās izglītības digitalizācijas konceptualizāciju un piedāvājumu augstākās izglītības telpas digitalizācijas pretrunu risināšanai.
• Pētniecības projekta ietvaros plānotas vairākas zinātniskās publikācijas un uzstāšanās zinātniskās konferencēs par projekta rezultātiem.

Iesaistītais personāls:

1. Raimonds Strods (pētnieks)
2. Linda Daniela (vadošais pētnieks)
3. Divi maģistranti