Akadēmiskais centrsHumānās pedagoģiskās ievirzes inovatīvo zināšanu veicināšanā vidusskolā (vad. S.Rone)
Konkrētās problēmas izvēle un pamatojums
Humānās pedagoģijas ievirzes un inovāciju vadīšana strauji aktualizējas mūsdienu skolas pedagoģijā. Par galveno problēmu kļūst inovatīvo zināšanu veicināšana vidusskolā, kas vienlaikus ļoti cieši sasaistās ar inovatīvu humāno resursu inovatīvu vadību. Pamatojoties uz humānās pedagoģijas ievirzēm, ir mērķtiecīgāk veikt humāno resursu inovatīvas vadības nepieciešamību skolā un mācīšanās procesa kvalitātes rādītāju izpēti. Līdz šim ir pievērsta uzmanība skolēnu personības attīstības rādītājiem, ko raksturo skolēna brīva, radoša darbība, izvēles iespējas, ko veido humānās pedagoģijas mācīšanās, citvērtējums par darba procesu un produktu, dialoģisko mācību darba formu apguve (Rone, 2000, 2006, 2013). Arī teorētisko formulu vispārējais princips uzsver, ka skolēni, kuri domā, ka viņi var būt sekmīgi sniegumā, ir visticamāk motivēti turpināt uzdevumu (Bandura, 1997). Tāpat tika arī pētīta sevis un citu pieņemšanas mijsakarība, ko raksturo attiecīgie rādītāji: pašcieņas līmenis, pašaktualizācijas iespēju realizācija, empātija, kopības izjūta telpā. Pētījumos Latvijas kultūrvidē tika noskaidrots ,ka personības pašaktualizāciju rosina ne tik daudz skolēnu spējas, cik motivēti izvēlēts mācību profils, rosinot saistīt skolēna pašaktualizēšanos ar nākotnes profesiju, kā arī noteiktu prasmju un spēju attīstību.Vērtību daudzveidība ir nākošā komponente, kas personības attīstībā nosaka skolēnu interešu dažādību (Järvelä & Renninger, 2014).Kā visnozīmīgākie pamatvērtību akceptēšanas un apguves rādītāji tika pētīti: savstarpēja cieņa, mīlestība, draudzība, žēlsirdība, iejūtība, iecietība, nodrošinot skolas pedagoģiskajā procesā emocionālās un uzvedības komponentes mācīšanās motivācijai (Rone, 2012, 2013, 2015). Vajadzību un vērtību mijiedarbība rada noturīgu motīvu, iekšēju psiholoģisku cilvēka darbības cēloni (Šteinberga, 2013). Diemžēl, pētījumi par skolēnu motivāciju mācīties liecina, ka motivācijas stratēģijas ir nepietiekami attīstītas skolās. Satraucoša tendence norāda, ka interesei par skolu ir tendence samazināties laika gaitā (Lepper, Corpus, & Iyengar, 2005).
Iesaistītais personāls:
- Sandra Rone