Kolektīvā muzicēšana

Aktualitāte: Sākot ar 2008. gadu, ir radikāli samazināts valsts finansējums kultūrizglītības iestādēm Latvijā. Tas kalpoja kā nopietns iemesls bērnu mūzikas un mākslas skolu izglītības programmu reformas aizsākšanai. Tika izveidots 2 plūsmu izglītības programmu modelis mūzikas skolām – pamata programma un paplašinātā programma, kurās uzsvars tiek likts uz kolektīvo muzicēšanu un tiek samazināts teorētisko un individuālo stundu īpatsvars. Līdz ar to būtiski tika rosināta bērniem, pusaudžiem un jauniešiem vēlme muzicēt dažādos mūzikas kolektīvos – koros, vokālos ansambļos, orķestros, kreatīvi veidojot ansambļu muzicēšanas procesu.

Savukārt, 2009.gadā tika uzsākta reforma Latvijas kultūrizglītības iestādēs. Reforma skāra arī profesionālās ievirzes mūzikas izglītības pamata pakāpes, kā, piemēram, 1.-4.klašu instrumentspēles programmu saturu. Nepieciešamību reformēt profesionālās ievirzes instrumentspēles programmu saturu noteica pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā, kas noteica arī izmaiņas mūsdienu izglītojamo motīvos, vajadzībās, interesēs un mērķos apgūt mūziku.

Projekta mērķis: Pētīt gan teorētisko, gan praktisko pamatojumu, kā arī tālākās attīstības iespējas kolektīvās muzicēšanas veicināšanai; atklāt pētījuma rezultātu izmantošanas iespējas kultūrizglītībā.

Projekta uzdevumi:

1. Pētīt kolektīvās muzicēšanas procesu kā kultūras fenomenu, īpašu uzmanību pievēršot kolektīvās muzicēšanas prasmju attīstībai un vispusīgai spēju attīstības veicināšanai.
2. Pētīt personības veidošanās iespējas kolektīvās muzicēšanas procesā gan kā līderim, gan arī kā individualitātei.
3. Pētījuma rezultātus izmantot kultūrizglītībā dažādojot mācīšanās formas.

Projekta izklāsts: Pētnieku grupa ir izvēlējusies divas pamata pētniecības tēmas, kuras padziļināti pētot var atklāt kolektīvās muzicēšanas fenomenu izglītības procesā un ar to saistīto problēmu daudzveidīgo izpratni Latvijas izglītības iestādēs: 1) Kolektīvās muzicēšanas prasmju un vispusīgu spēju attīstības veicināšana; 2) Jaunas personības veidošanās,  izaicinājumi līdera tapšanas ceļā.

Paredzamais rezultāts: Pētījuma rezultāti tiks prezentēti divās konferencēs. Pirmā konferencē referāts tiks veltīts daudzveidīgai kolektīvās muzicēšanas procesa izpratnei, bet otrajā konferencē, kas būs starptautiska un publikācija tiks publicēta angļu valodā. Pētījuma rezultāti tiks piedāvāti integrēšanai mūzikas vidusskolu un augstskolu kolektīvās muzicēšanas nodarbībās, ar tiem tiks iepazīstināti mūzikas pedagoģijas pasniedzēji, izmantojot dažādas meistarklases un radošās darbnīcas kā mācīšanās formu.

Apakšprojektā iesaistītais personāls:

1. Guntars Bernāts (vadošais pētnieks),
2. Gunta Kraģe (Dr. sc. administr.),
3. Irēna Trubina (LU PPMF doktorante, pētniece).