Iekļaušanās pedagoģija versus normatīvai pedagoģijai

LZP fundamentālā pētījuma projekts Nr.09.1131 „Iekļaušanās pedagoģija versus normatīvai pedagoģijai”

LZP fundamentālā pētījuma projekts Nr.09.1131 „Iekļaušanās pedagoģija versus normatīvai pedagoģijai” (Inclusive Pedagogy versus Normative Pedagogy)

Projekta vadītāja: Dr. habil. paed., prof. Irīna Maslo

Projekta īstenošanas laiks: 2009. 

Projekta mērķis: mācīšanos ar panākumiem iekļaujošu sistēmu konstruēšana, kas nodrošina draudzīgas un efektīvas mācīšanās iespējas katra cilvēka īpašo vajadzību dažādības iekļaušanās kontekstos mūža garumā.

Projekta uzdevumi:

• Atklāt dažādu sabiedrības sektoru pārstāvju attieksmi pret cilvēku īpašo vajadzību dažādības iekļaušanos.
• Noteikt dažādu sabiedrības sektoru pārstāvju dažādības pedagoģisko risinājumu izvērtējumu.
• Aprakstīt apstākļus, kas kavē iekļaušanos.
• Noteikt nepieciešamos pedagoģiskos līdzekļus iekļaušanās atvieglošanai.
• Sniegt integratīvu starpdisciplināru pedagoģisko skaidrojumu dažādības iekļaušanās pedagoģiskiem risinājumiem Latvijas multikulturālajā situācijā mūžmācīšanās kontekstā.

Projekta īstenotāji: Irīna Maslo, Irēna Žogla, Rudīte Andersone, Sarmīte Tūbele, Ineta Lūka, Andra Fernāte, Svetlana Surikova, Ieva Margeviča, Sanita Baranova, Sarmīte Ludborža, Emanuēls Fernandezs, Jeļena Jaņeviča.

Projekta rezultāti:

Veikta dažādu sabiedrības sektoru pārstāvju (skolēni, studenti, skolotāji, vecāki, izglītības institūciju vadītāji, metodiķi u. c.) aptauja (2000 respondentu) un intervēšana (60 intervijas);

Veikta kvantitatīvo datu (aptauja) primārā apstrāde ar SPSS un kvalitatīvo datu apstrāde ar AQUAD 6. Pētījuma rezultātu primārā apstrāde un analīze ļauj secināt:

Kaut gan skolotāji uzskata, ka skolēnu un studentu vecākiem bez īpašām vajadzībām un skolēnu un studentu vecākiem ar īpašām vajadzībām pārsvarā ir pozitīva attieksme pret iekļaušanos, tomēr bērnu ar īpašām vajadzībām vecākiem, skolotāju skatījumā, ir daudz labvēlīgāka attieksme pret iekļaušanos, to var izskaidrot ar personīgo ieinteresētību par iekļaušanos kā bērna ar īpašām vajadzībām pilnvērtīgas vispusīgas attīstības priekšnosacījumu un optimālas socializācijas līdzekli. Pozitīvi var vērtēt skolotāju viedokļus par labvēlīgo attieksmi pret iekļaušanos arī bērnu bez īpašām vajadzībām vecākiem. Pozitīvi ir vērtējams arī skolotāju uzskats par to, ka pēdējā laikā tolerance pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir paaugstinājusies.

Latvijas sabiedrības dažādu sektoru pārstāvjiem dominē normatīvā (modernisma industriālā sabiedrības ar materiālu vērtīborientāciju) attieksme pret dažādību. Sociālzinātniskā (cilvēkkapitāla sabiedrības ar garīgo vērtību dominanti) attieksme ir vecākiem ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības un tāda attieksme pakāpeniski veidojās arī skolotājiem.

Pirmā gada pētījuma (2009. g.) rezultātā varēja izvirzīt hipotēzi pētījuma 2. posma datu sekundārai apstrādei:

• Ja normatīvā pedagoģija akcentē iemācīšanos kā normu, bet neiemācīšanos kā deviantu parādību, tad iekļaušanās pedagoģija (pedagoģija visiem) uzsver mācīšanās potenciālu;
• Ja normatīvā pedagoģija skaidro neveiksmes kā devianci, spēju defektu, tad iekļaušanās pedagoģija  to skaidro kā reaģēšanu uz nepareizi atlasītu saturu, nepareizi organizētām mācībām, audzināšanu ģimenē, nepareizi izvēlētām metodēm visdažādākajās dzīvesdarbības jomās utt.;
• Ja normatīvā pedagoģija apgalvo, ka mācīšanās uzlabošana ir saistīta ar trūkumu novēršanu, tad iekļaušanās pedagoģija pasvītro komplekso pedagoģisko izmaiņu ieviešanas nepieciešamību;
• Ja normatīvā pedagoģija profesionālajā kvalifikācijā prasa dziļas profesionālās/akadēmiskās zināšanas un to mācīšanu skolā un augstskolā, tad iekļaušanās pedagoģijā akcentē spēju iesaistīties mācību/studiju procesā kā līdzdalībniekiem  jaunu profesionālo/akadēmisko zināšanu konstruēšanā;
• Ja normatīvā pedagoģija prasa alternatīvu izglītības un mācību saturu, tad iekļaušanās pedagoģija – vienotu izglītības un mācību saturu visiem, bet dažādus tā apguves/mācīšanās ceļus.
• Veikta projekta starpziņojuma izstrāde un apspriešana. Pētījuma starpziņojums apspriests VI starptautiskajā konferencē „Educational treatment of diversity in Europe and America” (Palma de Majorka, Spānija) un 2009.gada  Eiropas Padomes izglītības pētniecības (ECER) 11. tīkla rīkotajā simpozijā:

Maslo, Irina (2009). Inclusive treatment of diversity in Latvia. VI Jornadas Internationales sobre Tratamiento Educativo de la divesidad in Europe y America. 25-26 de Abril de 2009. Reaumentes Abstractas, UNED. ISBN-978-84-692-2100-6 (spāņu un angļu valodā).

Gento, Samuel;  Valenzuela, Blanca Aurelia; Maslo, Irina et al. (2009). Educational Effectiveness of Inclusive Educational Treatment of Diversity in Latvia, México and Spain. Online proposal of contribution No. 961. European Conference on Educational Research, University of Vienna, September 28-30, 2009. Network 11 „Educational Effectiveness and Quality Assurance”. Session 06A „Educational Effectiveness of Inclusive Educational Treatment of Diversity in Latvia, México and Spain” (Symposium).

Maslo, Irina (2009). Latvia (Symposium 961). Online proposal of contribution No. 2441. European Conference on Educational Research, University of Vienna, September 28-30, 2009. Network 11 „Educational Effectiveness and Quality Assurance”. Session 06A „Educational Effectiveness of Inclusive Educational Treatment of Diversity in Latvia, México and Spain” (Symposium).

Pētījums veikts kopā ar Starpuniversitāšu maģistra programmas „Dažādības pedagoģiskie risinājumi” 12 otrā kursa maģistrantiem (pretendenti uz doktora studijām). Programmas analīzi sava promocijas darba pētījuma ietvaros veic divas doktorantes: Jeļena Jaņeviča (IKT kā iekļaušanās līdzeklis Eiropas vienotā augstākās izglītības telpā, zin.vad. prof. E.Černova) un Sarmīte Ludborža (Daudzvalodība kā iekļaušanās līdzeklis Eiropas vienotā augstākās izglītības telpā, zin.vad. prof. I.Maslo).

Pētījuma rezultāti tika izmantoti, docējot studiju kursu Peda5035 „Iekļaujošas skolas pedagoģiskais process’’ - 2 KP pedagoģijas maģistra studiju programmā LU PPF 2009.gada rudens semestrī un LU Latgales filiālē 2009.gada pavasara semestrī, kā arī UNED programmā „Didáctica, organización escolar y didácticas especiales” (prof. I.Maslo kā universitātes sadarbības profesore).

Piezīme

Projekts 2010.gadā tika turpināts četru LZP projektu  Nr. 09.1034, 09.1483, 09.1519, 09.1131 sadarbības ietvaros. Kopprojekta nosaukums „Izglītības sistēmas kvalitātes, mūžizglītības, iekļaujošās un mediju pedagoģijas pētījums Latvijas un starptautiskā kontekstā” (vad. A.Kangro, Ā.Karpova, A.Krūze, I.Maslo).